Fonta izmērs

Līnijas augstums

Kontrasts

Citas iespējas

Pastāvīgā ekspozīcija

Igaunijas Jūras muzeja ekspozīcijas apmeklējums Resnās Margarētas tornī ļaus iepazīties ar Igauniju kā jūras valsti. Jūsu acu priekšā pavērsies Igaunijas jūras braucienu vēsture, sākot ar līdz šim neredzētiem viduslaiku tirdzniecības eksponātiem līdz pat mūsdienu pasažieru pārvadāšanai. Stāstu stāstīt palīdzēs ap 700 vēsturisku priekšmetu, bagātīgais kuģu modeļu klāsts ar speciāli jaunajai izsgtādei pasūtītajiem 17 modeļiem, kā arī ap 50 digitālo un reālo demonstrāciju.

Bagātība no jūras – Tallinas jūras tirdzniecības vēsture iesniedzas viduslaikos

Liela daļa Hanzas Savienības satiksmes caur ostu un pilsētu notika caur Lielajiem Krasta Vārtiem, tāpēc tieši tā ir vispiemērotākā vieta, kur pastāstīt par to, kā Tallina kļuva bagāta, pateicoties jūrai. Lielo Krasta Vārtu komplekss atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā. Lasi vairāk par Lielo Krasta Vārtu vēsturi

Muzejā iespējams:

  • aplūkot veco pilsētas nocietinājumu fragmentus. 14. 15. gadsimtā celtā mūra daļas un kanāls, kuri atkal dienas gaismu ieraudzīja 2018. gadā, kad tika veikta jaunā muzeja izbūve, līdz ar to bija iespēja precizēt vēstures faktus.

Sava laika liecinieks un svarīgs muzeja eksponāts ir ap 20 metru garais koges vraks. Par kogi vispārīgi uzskata viduslaiku vienmasta preču burinieku ar augstiem bortiem. Koges galvenokārt izmantoja Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Muzejā eksponētais vraks, kurš tika atrasts un izraksts 2015. gadā Tallinas teritorijā, ir Eiropas mēroga retums, jo tā korpuss ir gandrīz pilnībā saglabājies, pie tam tā tuvumā atrastie ap 700 priekšmeti stāsta par to, kāpēc, kādā veidā un uz kurieni šis kuģis ar savu komandu devās. Lasīt vairāk par koges atrašanu

Koges zālē jeb bijušajā muzeja iekšpagalmā un blakus esošajā 2 līmeņu ekspozīciju telpā varēsiet:

  • uzzināt, cik apjomīgs bija Hanzas tirdzniecības pilsētu tīkls un kādas preces tika pārvadātas;
  • uzzināt, kā tika būvētas koges un kādi burinieku tipi vēl bija sastopami viduslaikos;
  • klausīties par tirgoņu savstarpējām sarakstēm un gūt priekšstatu par tā laika svara un naudas vienībām;
  • bilžu galerijā apskatīt, kā kuģa vraks tika atrasts, izrakts un transportēts uz Jūras muzeju.


Pakļauti visiem vējiem – burinieku stāsts gadsimtu garumā

Lielgabalu torņa 2. stāvs veltīts buriniekiem, kuri veda preces no vistālākajām vietām un ar kuriem tika atklātas jaunas zemes. 19. gadsimta vidū igauņi paši sāka būvēt lielos buriniekus. Šeit būvētie burinieki šķērsoja ekvatoru, apbrauca Horna ragu un sasniedza vistālākās ostas.

Burinieku zālē iespējams:

  • apskatīt profesionālu modeļu meistaru būvētos gan veselos modeļus, gan pārgrieztos un pusmodeļus, kuri kalpoja igauņu kuģu būvniekiem kā priekšprojekti un darba zīmējumi;
  • izpētīt kuģu būves instrumentus, kurus Igaunijas piekrastēs izmantoja koka kuģu būvniecībā;
  • apskatīt eksotiskus priekšmetus, iepazīties ar jūrnieku dzīves apstākļiem uz kuģa un klausīties krāšņus igauņu piedzīvojumu stāstus par jūras ceļojumiem;
  • ar datorprogrammas palīdzību gūt priekšstatu par jūras tirdzniecības tīklu, burinieku attīstību, vācbaltiešu ekspedīcijām uz neatklātām zemēm, kā arī par vēsturisko fonu cauri gadsimtiem;
  • navigācijas tēmas telpā redzēt labākos Igaunijas Jūras muzeja navigācijas instrumentus, kas iepriekš nav eksponēti, kā arī digitālā formā apskatīt bākas un to modeļus.


Tvaiks izmaina pasauli

Regulāra tvaikoņu satiksme starp Igauniju un citām ostām sākās 1837. gadā, kad tika atklāta līnija Stokholma-Turu-Helsinki-Tallina-Sanktpēterburga, pa kuru kursēja dzenrata tvaikoņi Storfürsten un Fürst Menschikow. Lielajās jūras valstīs tvaikoņu pārvadātā kopējā tonnāža jau 19. gadsimtā pārsniedza burinieku pārvadāto, bet Igaunijā – tikai pēc Pirmā Pasaules kara. Pēc tā Igaunijas flote strauji auga, un 1930-to gadu beigās preču kuģu kopējā tonnāža uz 1000 iedzīvotājiem ieņēma pasaulē 7. vietu, bet Baltijas jūras valstu vidū 3. vietu.

Tvaikoņu zālē varēsiet:

  • redzēt jaunākos kuģu modeļus, kas ir pasūtīti īpaši jaunajai ekspozīcijai no modeļu meistariem Igaunijā, Ālandu salās un Anglijā;
  • apskatīt priekšmetus no tvaikoņiem un jūrnieku personīgās mantas;
  • ar datorprogrammas palīdzību izvēlēties kuģu reisus, lai aizbrauktu no Hāpsalu uz Pēterburgu vai Kuresāres uz Stokholmu, apskatīt kuģniecību sludinājumus, kā arī uzzināt par kurinātāju un mehāniķu dzīvi uz kuģa;
  • iepazīties ar Igaunijas kuģniecības uzņēmumu stāstiem starp abiem pasaules kariem un uzzināt par svarīgākajām importa-eksporta precēm laikposmā 1880.-1940.


Tehnoloģijas nebeidzamā attīstība

20. gadsimta otrajā pusē tvaikoņus sāka aizstāt motorkuģi, tādējādi radot lielu lēcienu navigācijas tehnikas attīstībā. Kuģa apkalpes locekļu skaits samazinājās, toties pasažieru skaits un pārvadājamo preču apjoms palielinājās. Joprojām notiek arvien efektīvāku un videi draudzīgāku tehnoloģisko risinājumu meklējumi.

Ekspozīcijas augstākajā – motorkuģu stāvā – varēsiet:

  • apskatīt svarīgāko Igaunijas preču, pasažieru un zvejas kuģu modeļus;
  • redzēt jaunākās jūrnieku formas, kā arī citus priekšmetus, kas saistīti ar kuģi un tā komandu;
  • klausīties vecāku un jaunāku jūrnieku piedzīvojumu stāstus;
  • nostāties uz navigācijas tiltiņa, kas veidots pēc Baltijas jūras kuģu modernākajiem paraugiem;
  • izmantojot digitālu aplikāciju, gūt priekšstatu par mūsdienu kuģu satiksmes blīvumu, kuģu tipiem, to darbību un rūpniecisko zveju;
  • risināt dažādu grūtības pakāpju navigācijas uzdevumus, izliekot navigācijas zīmes;
  • nosūtīt kuģi ceļā, atstājot žurnālā informāciju, kas tur saglabāsies arī pēc muzeja apmeklējuma.

Apskatīt aplikāciju, kurā kuratori iepazīstina ar eksponātiem no koges un burinieku zāles.

Pēc Resnās Margarētas muzeja-apmeklētāju centra apskates iesakām doties uz Hidroplānu ostu, lai iepazītos ar interaktīvu Igaunijas Jūras muzeja ekspozīciju, kas veltīta galvenokārt 20. gadsimta jūras tehnikai.