Lielie Krasta vārti vēstures avotos pirmo reizi minēti 1359. gadā kā “Strandporte”, bet no 1384. gada kā “major Strandporte”.
1510. gadā uzsākto darbu gaitā krasta vārtiem tika uzbūvēti jauni priekšvārti un rietumu tornis, kuram 19. gadsimta otrajā pusē tiek dots nosaukums Paks Margareet – “Resnā Margarēta” (pirms tam Rosencrantz). Komplekss pirmām kārtām tika izveidots aizsardzībai, un tam ar savu ārējo izskatu bija jāatstāj impozants iespaids.
Artilērijas torņa būvi, visticamāk, plānoja Clemens Pale. No 1520. gada darbus vadīja meistars Gert Koningk no Minsteres, kurš bijis amatā arī pie Olevistes baznīcas būves. Rekonstrukcijas darbi pilnībā pabeigti 1531. gadā, galveno darbu beigas (1529.) apliecina “liesmojošās gotikas“ stilā veidotais dolomīta ģerbonis vārtu priekšpusē. Artilērijas tornis “Resnā Margarēta“ ir trīs ceturtdaļu apļa formas ar diametru 25 m un sienu biezumu 5,5 – 2,25 m, turklāt sienu biezums uz augšu pakāpeniski samazinās. Torņa griesti bija no stiprām koka sijām, kas balstījās uz varena akmens centrālā staba. Torņa augstums zemes dabiskā krituma dēļ rietumu pusē bija 16 m, bet austrumu pusē 22 m. Kopā ar “Resno Margarētu“ tika izveidots arī 3 m biezs un 6,8 m augsts sānu aizsargvalnis ar lielgabala atverēm, kas sniedzās no torņa “Resnā Margarēta“ līdz Stoltinga tornim.
Laikā no 1603. līdz 1609. gadam jau minēto priekšvārtu priekšā tika ierīkoti vēl vieni priekšvārti, tā sauktie vaļņa vārti. Vaļņa vārtu kompleksā bija divi renesanses portāli apaļu arku veidā kopā ar koka durvīm, kā arī paceļamais tilts. 1640. – 1650. gados torņa “Resnā Margarēta“ ziemeļaustrumu stūrī izbūvēja bastionu “Hornbastion“. Gadsimta beigās to rekonstruēja par Lielo Krasta vārtu bastionu.
No 1683. līdz 1704. gadam rekonstruēja arī pašu torni “Resnā Margarēta“ – sākotnējais stāvs ar šaujamlūkām un uz tā esošais stāvs tika nojaukti un aizvietoti ar parastu lielgabalu stāvu, pats tornis tika nosegts ar augstu akmens jumtu.
19. gadsimtā “Resnā Margarēta“ tika pārbūvēta par cietumu. 1884. gadā “Resnās Margarētas“ dienvidu pusē tika pabeigta 4 stāvu cietuma kaļķakmens palīgēka. 1917. gada februāra revolūcijas laikā cietums tika aizdedzināts, cietuma priekšnieks mājas priekšā nošauts, un viss komplekss palika drupās. 1938. – 1940. gadā minētā cietuma palīgēka un priekšvārtu ēka tika rekonstruētas par Pilsētas muzeja telpām. Vienlaikus tika sakārtoti un apjumti torņa “Resnā Margarēta“ mūri, atjaunojot arī 19. gadsimtā par logiem pārbūvētās šaujamlūkas.
No 1978. līdz 1981. gadam viss saglabājies komplekss tika rekonstruēts Jūras muzeja vajadzībām. Rekonstrukcijas gaitā tornim “Resnā Margarēta“ izbūvēja dzelzsbetona griestus, atjaunoja tā vaļējo platformu stāvu, piedodot sākotnējam artilērijas tornim pietuvinātu ārējo formu.
Kompleksa Resnā Margarēta un Lielie Krasta vārti rekonstrukcijas projektu no 1978. līdz 1979. gadam izstrādāja Polijas arhitekts Jerzy Matusiak-Tusiacki.
Bija cerēts, ka muzejs būs gatavs līdz Maskavas olimpisko spēļu burāšanas regatei, kas 1980. gadā notika Tallinā, bet būvdarbi ievilkās un Jūras muzeja ekspozīciju tornī atklāja 1981. gadā.
31.01.2018. muzejs tika slēgts torņa “Resnā Margarēta“ renovācijai. Jaunais muzejs- apmeklētāju centrs tornī “Resnā Margarēta“ ir atvērts no 29.11.2019. Iepazīsties ar attīstības projektu un par to iegūtajām balvām šeit.
Skaties arī Jūras muzeja izdevumus https://meremuuseumipood.ee/tootekategooria/raamatud/