Fonta izmērs

Līnijas augstums

Kontrasts

Citas iespējas

Koge

Koges laiks un būtība

13.–17. gadsimtā Baltijas Jūrā saimniekoja Hanzas Savienība – liela tirdzniecības pilsētas vienojoša organizācija, kurā ietilpa Ziemeļvācijas, Holandes, Livonijas un Skandināvijas pilsētas. Hanzas pilsētas savstarpējos sakarus uzturēja galvenokārt ar kuģiem, taču tā laika koka kuģi saglabājušies tikai daži.

Par kogēm viduslaikos sauca Ziemeļeiropā plaši izplatītos buriniekus, kurus izmantoja gan preču pārvadāšanai, gan kā kara kuģus. Šie kuģi bija ietilpīgi, ar lielu kravas telpu, parasti ar vienu mastu un lielu rājburu. Kogei bija arī vēl citas uzbūves īpatnības, pēc kurām to viegli varēja atšķirt no citiem tā laika kuģiem.

Koges vraka atrašana

Tallinas vēstures avotos ir vairākas liecības par postošajām vētrām, kas sagrāva ostas būves un appludināja kuģus, ir arī zināms, ka zem pašreizējās ostas apakšā ir kuģu atliekas. Tāpēc arheologi nebija īpaši izbrīnīti, kad 2015. gadā, bijušajā Kadrioru parka teritorijā, būvējot dzīvojamo māju, tika atrasti divi kuģu vraki.

Pirmajam izraktajam kuģim, kuru nosauca par Viljo vraku, bija saglabājies tikai gabals apakšdaļas un kreisā borta. Pēc koksnes vecuma analīzes varēja noteikt, ka tas bija 15. gadsimta beigās pēc klinkerplankojuma tehnikas būvēts kuģis.

Otro kuģi atrada, uzstādot pamatu padziļinājuma sienu, kad ekskavators pēkšņi izraka koka kuģa detaļas. Šo vraku par godu ekskavatora vadītājam nosauca par Pēteri. Pirmajā brīdī šķita, ka vraks ir galīgi sadalījies – no zemes rēgojās atdalījušās detaļas un lielāki korpuisa gabali, tāpēc radās iespaids, ka tie ir veseli divi vraki. Tomēr, rokot dziļāk, parādījās 18 m garš un 6 m plats kuģa korpuss.

Atradumi blakus kogei

Jo vairāk vraks tika atdalīts no zemes, jo vairāk pārsteigumu atklājās. Gan kuģī iekšā, gan tam apkārt tika atrasti keramikas trauki, darbarīki, ādas cimdi, apavi, kā arī citi (acīmredzot) apģērba gabali. Izfrādījās, ka kuģis ar divām starpsienām ir sadalīts trijās telpās. Pakaļgala telpā atradās apdeguši ķieģeļi, zivju asakas, koka muca, akmens piesta, kā arī dzirnakmens graudu malšanai. Acīmredzot pakaļējā telpa kalpoja par kambīzi, kur glabāja ēdienu un gatavoja komandai ēst. Lielākā telpa noteikti bija noliktavas telpa, jo tur tika atrastas koka mucas ar zivju asakām.

Kuģī atrastie māla trauki galvenokārt gatavoti Vācijā un pēc ekspertu vērtējumiem attiecās uz 14. gadsimtu. Lai datētu pašu kuģi, tika ņemti 16 koksnes paraugi un analizēti Tartu Universitātes laboratorijās. Noskaidrojās, ka kuģa būvei izmantotie koki (ozols un priede) ir cirsti 13. gadsimta beigās, mūsdienu Polijas teritorijā. Tātad kuģis varēja būt būvēts 14. gadsimta sākumā.

Visticamāk pa Baltijas jūru galvenokārt kursējušais kuģis nogrima netālu no Tallinas 14. gadsimta pirmajā pusē jeb laikā, kad Tallina aktīvi tirgojās ar citām pilsētām. Arī kuģa forma norāda uz to, ka tas ir kuģis, kas kursējis starp Hanzas Savienības pilsētām.

Atraduma nozīme

Pēc kuģa attīrīšanas no augsnes noskaidrojās, ka iepriekšējie pieņēmumi bijuši pareizi. Kuģa borti būvēti klinkertehnikā, taču pamatne – karveltehnikā. Plankas pie kārts bija piestiprinātas ar koka tapām, bet klinkerteknikā savietotās plankas savā starpā bija savienotas ar dzelzs naglām, kuru gali bija salocīti un iedzīti atpakaļ. Starpu aizblīvēšanai bija izmantotas sūnas, kurām priekšā bija aizsistas koka līstes. Pēc notīrīšanas izdevās atrast arī līstu nostiprināšanai izmantotās metāla skavas. Kuģa kravas telpā atradās kīlsons kopā ar masta pamatni, kurā ievietotais masts reiz turēja lielu rājburu. Visas pazīmes, kuģa platais un plakanais ķīlis un taisnais vadnis – tas viss norāda, ka šis kuģis piederījis kuģu tipam, ko sauc par kogi.

Kogēm bija milzīga nozīme viduslaiku Baltijas jūras tirdzniecībā. Gluži tāpat kā mūsdienās, arī tolaik liela preču apjoma pārvadāšanu visefektīvāk varēja veikt pa jūru, un šo darbu Hanzas Savienības laikā veica koges. Zinātnieki uzskata, ka bez kogēm Hanzas Savienības pilsētu tīkls vispār nebūtu radies. Koges bija īsti darba zirgi, kas veda lāčādas un vasku no Krievijas un visdažādākās preces: desas, zivis, alu, vīnu no Vācijas. Svarīga prece bija arī Lineburgā un Baijā iegūtais sāls, kas pilnām kuģu tilpnēm tika vests uz austrumu pusi. Sāls tirdzniecība bija viens no Tallinas bagātības avotiem, un gadu gaitā caur Tallinas ostu izgāja simtiem šo kuģu. Tāpēc koges atrašana Tallinas piekrastē bija tikpat nozīmīga, cik vikingu kuģa atrašana Sāremā. Pirmo reizi mums ir iespējams dzīvē apskatīt kogi, kas piegādāja preces viduslaiku Tallinai – jo pateicoties šiem kuģiem Tallina izveidojusies tāda, kādu to redzam šobrīd.

Literatūras avoti:
Roio, M
et. al. 2016. Medieval ship finds from Kadriorg, Tallinn. – Archaeological Fieldwork in Estonia 2015, 139–158.
Roio, M
et. al. 2016. Uppunud vrakid Kadrioru maapõuest. – Pieminekļu aizsardzības gadagrāmata 2015, 4–8.