{"id":18082,"date":"2019-01-04T15:40:10","date_gmt":"2019-01-04T13:40:10","guid":{"rendered":"http:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/vestures-un-juras-interesentiem\/suur-rannavarav\/"},"modified":"2021-06-14T14:23:01","modified_gmt":"2021-06-14T12:23:01","slug":"lielie-krasta-varti","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/vestures-un-juras-interesentiem\/lielie-krasta-varti\/","title":{"rendered":"Lielie Krasta V\u0101rti"},"content":{"rendered":"

Lielie Krasta v\u0101rti v\u0113stures avotos pirmo reizi min\u0113ti 1359. gad\u0101 k\u0101 \u201cStrandporte\u201d, bet no 1384. gada k\u0101 \u201cmajor Strandporte\u201d.<\/p>\n

1510. gad\u0101 uzs\u0101kto darbu gait\u0101 krasta v\u0101rtiem tika uzb\u016bv\u0113ti jauni priek\u0161v\u0101rti un rietumu tornis, kuram 19. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 tiek dots nosaukums Paks Margareet – \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201d (pirms tam Rosencrantz). Komplekss pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m tika izveidots aizsardz\u012bbai, un tam ar savu \u0101r\u0113jo izskatu bija j\u0101atst\u0101j impozants iespaids.<\/p>\n

Artil\u0113rijas tor\u0146a b\u016bvi, visticam\u0101k, pl\u0101noja Clemens Pale<\/em>. No 1520. gada darbus vad\u012bja meistars Gert Koningk<\/em> no Minsteres, kur\u0161 bijis amat\u0101 ar\u012b pie Olevistes bazn\u012bcas b\u016bves. Rekonstrukcijas darbi piln\u012bb\u0101 pabeigti 1531. gad\u0101, galveno darbu beigas (1529.) apliecina \u201cliesmojo\u0161\u0101s gotikas\u201c stil\u0101 veidotais dolom\u012bta \u0123erbonis v\u0101rtu priek\u0161pus\u0113. Artil\u0113rijas tornis \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c ir tr\u012bs ceturtda\u013cu ap\u013ca formas ar diametru 25 m un sienu biezumu 5,5 \u2013 2,25 m, turkl\u0101t sienu biezums uz aug\u0161u pak\u0101peniski samazin\u0101s. Tor\u0146a griesti bija no stipr\u0101m koka sij\u0101m, kas balst\u012bj\u0101s uz varena akmens centr\u0101l\u0101 staba. Tor\u0146a augstums zemes dabisk\u0101 krituma d\u0113\u013c rietumu pus\u0113 bija 16 m, bet austrumu pus\u0113 22 m. Kop\u0101 ar \u201cResno Margar\u0113tu\u201c tika izveidots ar\u012b 3 m biezs un 6,8 m augsts s\u0101nu aizsargvalnis ar lielgabala atver\u0113m, kas sniedz\u0101s no tor\u0146a \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c l\u012bdz Stoltinga tornim.<\/p>\n

Laik\u0101 no 1603. l\u012bdz 1609. gadam \u00a0jau min\u0113to priek\u0161v\u0101rtu priek\u0161\u0101 tika ier\u012bkoti v\u0113l vieni priek\u0161v\u0101rti, t\u0101 sauktie va\u013c\u0146a v\u0101rti. Va\u013c\u0146a v\u0101rtu kompleks\u0101 bija divi renesanses port\u0101li apa\u013cu arku veid\u0101 kop\u0101 ar koka durv\u012bm, k\u0101 ar\u012b pace\u013camais tilts. 1640. \u2013 1650. gados tor\u0146a \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c zieme\u013caustrumu st\u016br\u012b izb\u016bv\u0113ja bastionu \u201cHornbastion\u201c. Gadsimta beig\u0101s to rekonstru\u0113ja par Lielo Krasta v\u0101rtu bastionu.<\/p>\n

No 1683. l\u012bdz 1704. gadam rekonstru\u0113ja ar\u012b pa\u0161u torni \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c \u2013 s\u0101kotn\u0113jais\u00a0 st\u0101vs ar \u0161aujaml\u016bk\u0101m un uz t\u0101 eso\u0161ais st\u0101vs tika nojaukti un aizvietoti ar parastu lielgabalu st\u0101vu, pats tornis tika nosegts ar augstu akmens jumtu.<\/p>\n

19. gadsimt\u0101 \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c tika p\u0101rb\u016bv\u0113ta par cietumu. 1884. gad\u0101 \u201cResn\u0101s Margar\u0113tas\u201c dienvidu pus\u0113 tika pabeigta 4 st\u0101vu cietuma ka\u013c\u0137akmens pal\u012bg\u0113ka. 1917. gada febru\u0101ra revol\u016bcijas laik\u0101 cietums tika aizdedzin\u0101ts, cietuma priek\u0161nieks m\u0101jas priek\u0161\u0101 no\u0161auts, un viss komplekss palika drup\u0101s. 1938. \u2013 1940. gad\u0101 min\u0113t\u0101 cietuma pal\u012bg\u0113ka un priek\u0161v\u0101rtu \u0113ka tika rekonstru\u0113tas par Pils\u0113tas muzeja telp\u0101m. Vienlaikus tika sak\u0101rtoti un apjumti tor\u0146a \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c m\u016bri, atjaunojot ar\u012b 19. gadsimt\u0101 par logiem p\u0101rb\u016bv\u0113t\u0101s \u0161aujaml\u016bkas.<\/p>\n

No 1978. l\u012bdz 1981. gadam viss saglab\u0101jies komplekss tika rekonstru\u0113ts J\u016bras muzeja vajadz\u012bb\u0101m. Rekonstrukcijas gait\u0101 tornim \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c izb\u016bv\u0113ja dzelzsbetona griestus, atjaunoja t\u0101 va\u013c\u0113jo platformu st\u0101vu, piedodot s\u0101kotn\u0113jam artil\u0113rijas tornim pietuvin\u0101tu \u0101r\u0113jo formu.<\/p>\n

Kompleksa Resn\u0101 Margar\u0113ta un Lielie Krasta v\u0101rti\u00a0 rekonstrukcijas projektu no 1978. l\u012bdz 1979. gadam izstr\u0101d\u0101ja Polijas arhitekts Jerzy Matusiak-Tusiacki<\/em>.<\/p>\n

Bija cer\u0113ts, ka muzejs b\u016bs gatavs l\u012bdz Maskavas olimpisko sp\u0113\u013cu bur\u0101\u0161anas regatei, kas 1980. gad\u0101 notika Tallin\u0101, bet b\u016bvdarbi ievilk\u0101s un J\u016bras muzeja ekspoz\u012bciju torn\u012b atkl\u0101ja 1981. gad\u0101.<\/p>\n

31.01.2018. muzejs tika sl\u0113gts tor\u0146a \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c renov\u0101cijai. Jaunais muzejs- apmekl\u0113t\u0101ju centrs torn\u012b \u201cResn\u0101 Margar\u0113ta\u201c ir atv\u0113rts no 29.11.2019. Iepaz\u012bsties ar att\u012bst\u012bbas projektu un par to ieg\u016btaj\u0101m balv\u0101m \u0161eit<\/a>.<\/p>\n

Skaties ar\u012b J\u016bras muzeja izdevumus https:\/\/meremuuseumipood.ee\/tootekategooria\/raamatud\/<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"Lielie Krasta v\u0101rti v\u0113stures avotos pirmo reizi min\u0113ti 1359. gad\u0101 k\u0101 \u201cStrandporte\u201d, bet no 1384. gada k\u0101 \u201cmajor Strandporte\u201d. 1510. gad\u0101 uzs\u0101kto darbu gait\u0101 krasta v\u0101rtiem tika uzb\u016bv\u0113ti jauni priek\u0161v\u0101rti…","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":18062,"menu_order":2,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/18082"}],"collection":[{"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=18082"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/18082\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":20816,"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/18082\/revisions\/20816"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/18062"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/meremuuseum.ee\/paksmargareeta\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=18082"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}